Ikšķiles pirmsskolas “Urdaviņa” vadības komanda – vadītāja Valda Krinkele un vadītājas vietniece Inese Frīdenberga – saņēma pašvaldības Atzinības rakstu par izcilu kopdarbu izglītībā – par pieredzes apmaiņas un sadarbības kultūras iedzīvināšanu iestādē.
Ar balvu “Par izcilu kopdarbu izglītībā” Ogres novadā tiek izceltas izglītības iestāžu vadības komandas, kas pagājušajā mācību gadā īstenojušas konkrētas darbības, lai veicinātu un nostiprinātu pedagogu kopdarbu savās iestādēs.
Stratēģijas pedagogu pieredzes apmaiņai un sadarbībai
“Urdaviņa” ir lielākā pirmsskolas izglītības iestāde novadā. To 16 grupiņās apmeklē vairāk nekā 300 bērnu, tajā strādā 40 pedagogi. Tas ir liels izaicinājums – lielā kolektīvā veidot sadarbības kultūru, rosināt kolēģus dalīties vienam ar otru, darīt lietas kopā.
Vadītājas atzīst, ka jāiegulda daudz pūļu, lai lielā iestādē veidotu sadarbības kultūru, notiktu atklātas sarunas, skolotāji neturētu sveci zem pūra. Pēc pandēmijas esot nedaudz pazudusi kopības sajūta. Lai to atgūtu, kopā ar arodbiedrību tika rīkoti saliedēšanās pasākumi, kopīga talka, ekskursijas; arī kopīga dzimšanas dienu svinēšana, kur sveicēja lomu katru reizi uzņemas cits kolēģis, palīdz satuvināties. “Urdaviņā” darbojas kolēģu padome. Tajā tiek gatavoti plāni, ko vēlāk nodot plašākam cilvēku lokam.
Valda un Inese stāsta, ka viņas katru gadu aptaujā pedagogus, piemēram, par to, ko šogad darīsim kopā, ko viņi vēlētos mācīties. Prioritārie jautājumi kaut kā dabīgi sanākot. Nodarbību vērošana iestādē notiek jau sen. Agrāk skolotājas izvēlējās, ko rādīs vai vēros nodarbībās, bet nu bjau trešo gadu tas tiek darīts ar konkrētu mērķi.
Trešdienu pusdienlaikā skolotājiem notiek iknedēļas sanāksmes, kad var kopīgi plānot, dalīties pieredzē, pārrunāt individuālo izglītības atbalsta plānu ieviešanu. Jau otro gadu reizi divos mēnešos notiek sarunas par iestādes prioritāti attiecīgajā gadā un kā katram skolotājam veicas ar tās īstenošanu. Skolotājas Inesei iesūta pa vienai fotogrāfijai ar īsu aprakstu, tad kopīgā sanāksmē stāsta, kas izdodas. Šogad sarunas notiek par caurviju prasmēm – pašapkalpošanos, sadarbību. Sākumā esot gājis grūti, skolotājas bijušas nedrošas, taču tagad pamazām šī prakse iedibināta.
Vadītājas atzīst, ka skolotājiem nenākas viegli pārveidot to, kā viņi māca. Šķiet, vieglāk pasniegt visu gatavu. Ir grūti pieņemt, ka bērns pats var vadīt savu mācīšanos, vēl arvien daudz tiek teikts priekšā. Vadītājas stāsta, ka arī bērniem tiek jautāts, kā viņi grib svinēt svētkus, un viņi paši iesaistās to gatavošanā. Bērni tagad arī jauno bērnudārza bērnu ģimenes vadā pa iestādi. Viņi acīmredzami izaug savā patstāvībā.
Kā mācīšanos padarīt ieraugāmu?
“Urdaviņā” liels darbs tiek ieguldīts, lai arī iestādes un grupiņu sienas atspoguļotu mācīšanos, tematus, pie kuriem šobrīd bērni strādā, un tie mainītos līdzi nākamajiem jautājumiem un tematiem. Vēl viens solis, kā visiem kopīgi ieraudzīt, kas notiek grupiņās, ir aktivitāšu stendi. Šogad katras grupas skolotājiem esot uzdevums gaiteņos, ārpus grupiņām veidot interaktīvos stendus, kas atspoguļo attiecīgo tematu, pie kura tajā brīdī tiek strādāts. Tai jābūt ne tikai izstādei vai plakātam, bet kam tādam, ar ko bērni var aktīvi darboties, piemēram, pie viena stenda ir iespēja mērīties, kurš garāka auguma. Tā notiekošais grupiņās tiek celts gaismā – mācīšanās kļūst ieraugāma. Varu pieiet pie kolēģiem, uzjautāt, ko un kā dari. Tam visam vajadzējis laiku – četrus piecus gadus. Tagad skolotājas saka – beidzot saprotam, kas no manis tiek sagaidīts.
Svarīgi, ka nedaram ķeksītim un bērnu mācīšanās pieredzi strikti nediktē un neierobežo iepriekš centralizēti sagatavoti plāni. “Urdaviņā” ir ideju krātuvīte, taču ne mācību plāns ar visiem tematiem, kuram skolotāji strikti sekotu. Valda un Inese ir pārliecinātas – tematus priekšā nevar teikt, ja bērni aizved citur.
Būt kustībā
Valda atzīst: “Mums nepatīk mierā sēdēt. Visu laiku jābūt kustībā. Esam arī spurainas. Mūs nav viegli pārliecināt, līdz neesam pašas izurbušās cauri būtībai.” Viņa pati aktīvi iesaistās dažādās profesionālās darba grupās. “Urdaviņa” bija pilotpirmsskola “Skola2030” mācību satura pilnveides procesā. Iestādē apgūst Montesori, Klusuma skolas pieejas, ir uzsākta dalība programmā “Līderis manī”. Vadītājas cenšas savas skolotājas iesaistīt aktivitātēs gan sadarbībā ar tuvākajiem kolēģiem, gan ārpus iestādes, jo ir pārliecinātas – kopienā paplašināsies redzesloks.
Valda un Inese ir pašas ļoti atvērtas jaunajam, turpina mācīties. Iestādē, kuru Valda vada nu jau vairākus gadu desmitus, valda stabilitāte, zema personāla mainība, un cilvēki novērtē iespēju tur strādāt. Valda un Inese neliedz padomu, dalās, atbalsta arī jaunos iestāžu vadītājus citviet novadā. Pašas atzīst, ka svarīgi ne tikai zināt, ko vēlies sasniegt un neatlaidīgi turp virzīties, bet arī spēja ieklausīties un sadzirdēt citus, skaidrot idejas un lēmumus, veidot informācijas apriti. “Kad skolotājas labāk zina un izprot, ko vēlamies, vairāk ir par.”
Paveiktā darba ietekme redzama bērnos. Vadītājas uzsver, ka iestādē daudz strādā pie labbūtības un piederības sajūtas veidošanas. Lai bērni jūt un saka: “Es esmu “Urdaviņas” bērns.” Vadītāja Valda novēro, ka bērni vairāk darbojas paši. Grupiņas emocionāli mainās, jo tiek strādāts pie sociāli emocionālajām prasmēm. Vairāk laika paliek sarunām par lielajiem, eksistenciālajiem jautājumiem – par draudzību, līdzdalību, emocijām. Lai galvenais nav tikai burti un cipari, kas, protams, arī netiek atstāti novārtā.
Šogad PII “Urdaviņa” svin savu 40 gadu jubileju. Sveicam! Lai izdodas turpināt darbināt un iedarbināt sadarbības un mācīšanās kultūru gan starp pieaugušajiem, gan bērniem!
Rakstu sagatavoja Zane Oliņa, ONIP Profesionālā atbalsta nodaļas vadītāja